Zemenes ir ļoti labs asinstīrīšanas līdzeklis un vērtīgs profilaktisks Meža zemenes - Fragaria vesca
Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Zemeņu sēklas ir atrastas akmens laikmeta celtņu arheoloģiskajos izrakumos. Zemeņu dziednieciskā vērtība bija labi zināma senajiem grieķiem un romiešiem. Literatūrā pirmie ieraksti per zemenēm datēti ar XIII gs. Dārza zemenes ir cēlušās no Amerikas. Hibridizācijas procesā nonākot Eiropā Amerikas savvaļas zemenēm. Eiropieši zemenes kultivēt sāka XV gs. 1715. gadā karalim Ludvigam XV, franču inženieris no Amerikas atveda divas savvaļas zemeņu šķirnes – Virdžīnijas un Čīles šķirņu stādus. Daudzus gadus šīs zemenes tika audzētas tikai karaliskajos dārzos. XVIII gs. tās nonāca Holandē, kur hibridizācijas ceļā radīja šķirni – Ananāsu zemenes. XVII gs Eiropā tika kultivētas tikai 4 zemeņu šķirnes. Tibetas medicīnā zemenes uzskata kā līdzekli pret priekšlaicīgu novecošanos, jaunības un ilgdzīvošanas eleksīru. Pasaulē mūsdienās ir sastopamas 20 savvaļas zemeņu veidi. Mūsdienās savvaļas zemenes vairumā audzē Eiropas dienvidu rajonos. Dārza zemeņu šķirnes mūsdienās ir vairāk kā 2000.
Dziednieciskos nolūkos izmanto meža zemeņu lapas, ogas, saknes. Lapas vāc ziedēšanas laikā maijā, jūnijā. Saknes rok vēlu rudenī vai agri pavasarī. Mājas tējas vajadzībām lapas ievāc pēc iespējas agrāk, kamēr tajās pēc iespējas mazāk ir miecvielas. Ogas kaltēšanai ievāc no rīta, kad nogājusi rasa, vai dienas beigās pirms rasas parādīšanās. Ogas, kuras ievāc rasas laikā ātri bojājas un ievāktas dienas karstumā ātri savīst. Nav ieteicams drogām ievākt dārza zemeņu lapas un saknes. Sasaldētas ogas nezaudē savas dziednieciskās īpašības, aromātu un ir noderīgas diētiskam uzturam visu gadu. Ledusskapī ogas var saglabāt 2-3 dienas. Lai ogas labāk saglabātos ievāc ar ziedkausu lapiņām.
Lapu tēja (lapas, kas ievāktas rudenī) ir ar patīkamāku garšu un piesātinātāku nokrāsu. Lapas ievāc vasaras beigās, kad tās ir zaudējušas daļu miecvielas. Ievāktās lapas vispirms apvītina ēnainā vietā 3-5 stundas. Tad lapas saritina. Saritina tik ilgi, kamēr tās kļūst mitras un lipīgas. Izdalījusies sula liecina, ka šūnu vienotība ir izjaukta un ar gaisa palīdzību notiek ķīmiski procesi. Sarullētās lapas novieto kartona kastītē un pārklāj ar mitru auduma gabaliņu, novieto raudzēties uz 7-9 stundām. Pēc izklāj plānākā kārtā un kaltē siltākā vietā. Šādai tējai būs labāka garša, labāka nokrāsa, nebūs nepatīkamā zāles smarža.
Ne visi var lietot svaigas zemenes, jo ir novērojamas alerģiskas reakcijas. Parādās ādas izsitumu, nieze, sāpes vēderā, galvas reiboņi, vemšana. Šiem cilvēkiem ieteicams lietot lapu un sakņu uzlējumus un novārījumus. Svaigu ogu sulu nav vēlams lietot grūtniecības, gastrītu (ar paaugstinātu skābes daudzumu) un hronisku apendicītu gadījumos. Ogu sula ir diezgan spēcīgs alergēns.
PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ
Pret dažādām ādas slimībām (izsitumiem, furunkuliem, pinnēm u.c.) lapu novārījumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi (kā kompreses uz slimās ādas). Zemeņu lapu novārījumu vai tēju vēl dzer pret caureju, kuņģa – zarnu trakta iekaisumiem, zarnu saaugumiem, pret svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem, aterosklerozi un cukurslimības, anēmijas, hepatīta un nervozitātes gadījumā. Kaltētas zemeņu lapas bieži pievieno fasēto melno tēju sastāviem. Kā mājas tēju zemeņu lapas pievieno aveņu lapu un piparmētru tējām. Lapu preparātus izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisumu gadījumos. Izmanto vannu peldes ūdens bagātināšanai. Ieteicams lietot kā spēcinošu līdzekli novājinātiem cilvēkiem. Piemīt nomierinoša iedarbība. Lapas veicina sāļu izvadīšanu no organisma, palielina sirds saraušanās amplitūdu, paplašina asinsvadus. Lapu preparāti ieteicami īpaši pie anēmijas grūtniecēm un bērniem. Lapu uzlējums samazina sirds darbības ritmu, samazina organismā urīnskābes un tās sāļu daudzumu, nozīmīgi samazina cukura līmeni asinīs.
Lapu sulu ieteicams lietot pie gastrītiem, reimatisma, C – avitaminozes, rahīta, paradentozes, ekzēmas, ādas izsitumiem, anēmijas, hipertonijas slimības, apetītes uzlabošanai, dzemdes asiņošanām, žultsakmeņu slimības (kā antiseptisku un antibakteriālu līdzekli). Iesaka lietot arī bezmiega, saaukstēšanās, cukura diabēta, dzemdes fibromas, astmas, podagras gadījumos. Īpaši labi palīdz nierakmeņu un urīnceļu akmeņu slimību gadījumos. Lapu sulu izmanto kā vispār stiprinošu, spazmolītisku līdzekli pie leikozes, enurēzes.
Svaigus meža zemeņu augļus lieto kā diētisku līdzekli anēmijas, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa un nieru slimību ārstēšanai un vielu maiņas regulēšanai, kā arī pret ginekoloģiskām asiņošanām. Meža zemenes īpaši noder cukurslimniekiem. Dārza zemeņu laikā tās katram cilvēkam vajadzētu apēst vismaz 5 kilogramus. Jo zemeņu sēkliņas iztīra no zarnām liekos sārņus, kas uzkrājušies ziemas periodā, līdz ar to uzlabojot sirds darbību. Tās normalizē asinsriti. Ogas ieteicams lietot pie sklerozes, hipertonijas, aizcietējumiem, zarnu trakta iekaisumiem, caurejas. Ārstnieciskos nolūkos zemeņu ogas ēd svaigā veidā. Pievieno pienu, saldu krējumu, cukuru, reizēm arī vīnu. Ogām piemīt tonizējoša īpašība. Ieteicams lieto sirds slimību, garīgas pārslodzes gadījumos. Ogas pastiprina dzemdes kustību funkcijas, veicina audu atjaunošanos, dezinficē. Zemenes ir vispāratzīts antidepresants. 150 g ogas ir pietiekošs daudzums, kas uzlabo garastāvokli. Sezonas laikā ir jācenšas dienā apēst kā minimums 1 gl. ogas. Svaigas zemeņu ogas veicina zobakmens sadalīšanos. Ir zināms, ka zviedru botāniķis Karls Linneijs pilnībā izārstējās no podagras lietojot lielos daudzumos zemeņu ogas.
Zemeņu ziedu uzlējumu ieteicams lietot sirds slimību gadījumos.
AUGA ĶIMISKAIS SASTĀVS
Meža zemeņu ogas satur ābolskābi, citronskābi, askorbīnskābi, salicilskābi. Satur krāsvielas, gaisīgas eļļas, cukurus (līdz 15g/%), vitamīnus, minerālvielas ( daudz - kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks, varš, kobalts, fosfors), karotīnu, nedaudz miecvielas, pektīnvielas. Ogās visvairāk ir C vitamīns (100 g – līdz 180 mg C vitamīns).
Dārza zemeņu ogas satur 80-90% ūdeni, 0,9-1,2% šķiedrvielas, 4,5-10% cukurus, 1-1,7% pektīnvielas, 0,17-0,25% miecvielas, C vitamīnu (100 g – 50-80 mg), B1, B6, K vitamīnus, karotīnu, folijskābi, dzelzi, kāliju, kalciju. Ogas satur aptuveni 6% cukurus (pamatā fruktozi un glukozi), vairāk par 1,5% citronskābi un ābolskābi. Zemenes satur 0,2 % krāsvielas, 104 mg% fosforu, 13% magniju, 28 % kalciju, 4,7 % dzelzi. 8 vidēji lielas ogas nodrošina organismam nepieciešamo B grupas vitamīnu diennakts devu 20% apmērā. 8 vidēja lieluma ogās ir aptuveni 96 mg C vitamīns (aptuveni 160% no organismam nepieciešamās diennakts devas), tas ir vairāk nekā 1 apelsīnā. 8 vidēji lielās ogās ir 270 mg kālijs. Ogās sausās vielas ir 7,8-16,6%. Cukuri (fruktoze, glukoze, saharoze) ir vienādā daudzumā, kopumā 4,4-10,8%. Pektīnvielas ir 0,38-1,62%. Pektīnvielas agrīno šķirņu ogās ir mazāk, nekā vēlīnajās. Pektīnvielas, tāpat kā cukuri ogās ir vairāk gados, kad ir ļoti karsts laiks. Organiskās skābes ir 0,49-1,61. Ražas beigu posmā ogās palielinās ābolskābes un citronskābes daudzums. Ogās ir konstatētas 15 aminoskābes. Dārza zemeņu ogās ir konstatētas 24 gaisīgas vielas, bet meža zemenēs – 39. Jo tumšāka ogu nokrāsa, jo tajās vairāk P vitamīnu savienojumi – 0,07 mg/%. Karotīns ir 0,27 mg/100 g, B2 vitamīns – 46-67 mg/100 g, B9 vitamīns – 0,12-0,13 mg/100 g, E vitamīns – 0,78 mg/100 g, PP vitamīns – 1,1-1,4 mg/100 g, K vitamīns 0,1 mg%. Ogu sastāvā ir (mg/100 g) – kālijs 145-225, fosfors 10-28, kalcijs 24-40, nātrijs 2, magnijs 15-23, alumīnijs 31-111, dzelzs 0,7-5, varš 0,3 mg%, cinks 0,44 mg%, molibdens 0,001 mg%, kobalts 0,003 mg%, niķelis 0,002 mg%, ftors 0,009 mg%, jods līdz 0,002 mg%, krāsvielas 0,2%. Pēc C vitamīna daudzuma zemenes ir 10 reizes vērtīgākas par vīnogām, 2 reizes – par kartupeļiem, līdzvērtīga citroniem. Pēc dzelzs daudzuma zemenes ir 4 reizes vērtīgākas par āboliem, vīnogām, ananāsiem. Lielā kalcija daudzuma dēļ ieteicams lieto tiem, kuriem ir slimīgi zobi, trausli kauli.
Saknes satur līdz 10% miecvielas. Sakņu preparātus izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisumu gadījumos. Izmanto caurejas gadījumā un kā spēcinošu līdzekli novājinātiem cilvēkiem..
Lapas satur miecvielas, nedaudz ēterisko eļļu, C vitamīnu, flavonoīdus. Lapas satur līdz 380 mg% C vitamīnu.
Sēklās ir līdz 19% taukainas eļļas.
TAUTAS TICĒJUMI - SAPŅU TULKOJUMS
Redzēt sapnī zemenes nozīmē, ka radīsies iespēja sasniegt nodomātos mērķus.
Lasīt zemenes – zīme, ka dzīvē iestāsies būtiskas izmaiņas. Ja zemenes ir ļoti daudz – drīzumā ļoti stipri iemīlēsieties.
Ja zemenes ir maz un savāc pa vienai odziņai – drīzumā iestāsies laiks, kad sāksiet aizdomāties par savu dzīvi, likteni un izlemsiet par labu kardinālām izmaiņām.
Ēst zemenes – saņemsiet labas ziņas, kas iepriecinās Jūs un citus ģimenes locekļus.
Redzēt, ka kāds cits ēd zemenes – nozīmē dalītas mīlas jūtas.
Kādu cienāt ar zemenēm – paliksit labā atmiņā visiem, kurus drīzumā satiksiet.
Pirkt zemenes – gaidāmi būtiski ienākumu palielinājumi.
Vēsture stāsta, ka zemenes bijušas vienas no pirmajām ogām, ar kurām mielojušies cilvēki. Eiropā zemenes sāka audzēt tikai 15. gadsimta beigās, bet divus gadsimtus vēlāk tika kultivētas tikai četras šķirnes. Karalim Ludviķim XV 1715. gadā uzdāvināja jaunas zemeņu šķirnes – Čīles un Virdžīnijas.
Ilgus gadus tās auga tikai karaliskajā dārzā. Krievijā zemeņu kultivēšana sākās cara Alekseja Mihailoviča valdīšanas laikā. Zemenes satur daudz C vitamīna, tajās ir arī augsts dzelzs saturs, nav daudz cukura, kālija un karotīna ārstniecības līdzeklis. Tās var daudz ēst. Īpaši iesaka lietot aknu un tuberkulozes slimniekiem, tiem, kas sirgst ar mazasinību, ja ir kaulu bojājumi. Ar zemenēm var ierīvēties, ja ir ādas slimības. Tibetas medicīnā zemenes ir labs līdzeklis pret priekšlaicīgu novecošanu, jaunības un ilgdzīvošanas eleksīrs. Šodien pasaulē ir apmēram 20 savvaļas zemeņu veidu. Dārza zemeņu šķirņu skaits ir vairāk nekā 2000. Vēl vērtīgākas par dārza zemenēm ir meža zemenes. Tās satur dažādas organiskās skābes, dzelzi, kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, nātrija sāli, karotīnus, tiamīnu, askorbīnskābi, ēteriskās eļļas, pektīnvielas.
`Bounty` VV A L L-V Tumši sarkanas, spīdīgas ĻL L V V-N DPS
`Dukat` VV R L L-V Tumši sarkanas, spīdīgas L L I I DPS
`Eldorado` VV R V-L ĻL Spilgti sarkanas L L I V DS
`Induka` VA A L ĻL-L Tumši sarkanas L L V V DPS
`Jonsok` A A L V Nedaudz patumšas V-L L V V P
`Korona` VA A V ĻL Nedaudz patumšas ĻL L V V DS
`Pandora` (`Malling Pandora`) ĻV A V-L L Oranži sarkanas ĻL ĻL I-V N DP
`Pegasus` (`Malling Pegasus`) V R V L Tumši sarkanas, spīdīgas L ĻL V-N V-N D
`Polka` VA A V-L L Samērā tumšas, spīdīgas L ĻL V I-V DPS
`Senga Sengana` VV R L V-L Tumši sarkanas ĻL L I N DPS
`Sjurpriz Olimpiadi` VV A L ĻL-L Tumši sarkanas, spīdīgas L L V V DP
`Tenira` VV V V L Spilgti sarkanas, spīdīgas ĻL L N I DPS
`Zefyr` (`Sephyr`, "Zefīrs`) A R L ĻL-L Spilgti sarkanas ĻL L N V D
Papildus audzēšanai mazdārziņos ieteicamās šķirnes:
`Bogota ` ĻV R N ĻL Oranži sarkanas ĻL L V I D
`Calypso` R R V L Spilgti sarkanas, spīdīgas L ĻL V V D
`Desņanka` A A L L-V Gaiši sarkanas V V I-V V D
`Feierverk` VA R L L Ļoti tumši sarkanas L ĻL I I-V DP
`Festivaļnaja` VA R L L Spilgti sarkanas L V N V DP
`Festivaļnaja Romaška` VA R L-V L Patumšas V L V-N V D
`Kokinskaja Raņņaja` A V L V-S Tumši sarkanas ĻL L N I DP
`Krimskaja Remontantnaja` R R V-L V-L Tumši sarkanas L S I N D
`Kulon` VA R L L Spilgti sarkanas L V I I D
`Rubinovij Kulon` VA V L V Tumši sarkanas, spīdīgas V-L ĻL I I P
`Venta` VA R L ĻL Tumši sarkanas, spīdīgas ĻL S V N DS
Citas audzēšanā mazāk izplatītās šķirnes:
`Cambridge Favourite` VV R V L-V Gaiši sarkanas L V I-V I D
`Darunok Včiteļu` ("Podarok Učiteļu") A V N L-V Tumši sarkanas, spīdīgas ĻL V N I-V D
`Elsanta` VV R N ĻL Spilgti sarkanas ĻL ĻL N I DPS
`Gorella` VA V L ĻL-L Spilgti sarkanas ĻL V V V D
`Holiday` VV R V L Gaiši sarkanas L L I I D
`Kokinskaja Pozdņaja` V R V ĻL Gaiši sarkanas L L V N D
`Red Gauntlet` VV R V L-V Spilgti sarkanas, ar oranžu nokrāsu V L I-V V DP
`Roxana` A A V L Spilgti sarkanas, spīdīgas V L I-V I DP
`Elvira` VA V N L Spilgti sarkanas L L V V D
`Eros` VV V N L Spilgti sarkanas, spīdīgas L L V I DS
`Gerida` VV V N L Spilgti sarkanas L ĻL N I D
`Hapil` VA A L L Spilgti sarkanas, spīdīgas V-L S N N D
`Hiku` V A V V-L Spilgti sarkanas L S I-V N D
`Honeoye` A V N L-V Oranži sarkanas, patumšas L L I-V I-V DS
`Kent` VA V N L-V Samērā tumšas L ĻL V-N I DP
`Lambada` A V N L-V Spilgti sarkanas, spīdīgas ĻL L I I D
`Marmolada` VA V V ĻL Spilgti sarkanas, spīdīgas ĻL ĻL I-V V-I D
`Syriusz` VA R V ĻL Spilgti sarkanas, spīdīgas ĻL L I N DP
Paskaidrojumi: Ienākšanās: A – agrīna, VA – vidēji agra, VV – vidēji vēla, V – vēlīna, ĻV – ļoti vēla, R– remontantā šķirne (atkārtoti dod ražu līdz pat rudenim). Ražība: A – augstražīga, R – ražīga, V – vidēji ražīga. Ziemcietība: L – laba, V – vidēja, N – neapmierinoša. Ogu lielums: ĻL – ļoti lielas, L – lielas, V – vidēji lielas, S – sīkas. Garša: ĻL – ļoti laba, L – laba, V – vidēja. Transportizturība: ĻL – ļoti laba, L – laba, V – vidēja, S – slikta, Izturība pret vītēm un pelēko puvi: I – izturīga, V – vidēji izturīga, N – neizturīga. Izmantošana: D – deserta, P – pārstrādei, S – saldēšanai.
Meža zemenes mazdārziņos
Meža zemenes ir ļoti izplatītas, tās sastopamas Eiropā, Āzijā, Amerikā. Jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras tās lietoja pārtikai un ārstniecībai.
16. gadsimtā Alpos atrastā meža zemeņu remontantforma (vēlāk arī nestīgojošā forma) Eiropā izplatījās ar nosaukumu mēnešzemenes. Latvijā tās sāktas audzēt jau 1778. gadā.
Alpu meža zemeņu remontantības un nestīgošanas izveidošanās ir unikāls fakts, kas parāda, kā ārējo apstākļu iedarbībā augs iegūst jaunas īpašības, kuru rezultātā pagarinās ražošanas laiks un palielinās ražas. Viss spēks tiek virzīts uz ogu ražošanu.
Meža zemeņu ogās, lapās, sakneņos un ziedos ir miecvielas, cukuri, vitamīni, skābes, mikroelementi, sevišķi daudz dzelzs un citas vērtīgas vielas. Tautas medicīnā tās lieto galvenokārt pret mazasinību, vielmaiņas slimībām, sāļu nogulsnēšanos un citām kaitēm.
Ar ogu mīkstumu ārstē ādas iekaisumu, noņem ādas pigmentus, atjauno ādu.
Vēlamā zemeņu ogu gada norma cilvēkam ir seši kilogrami un vairāk. Vislabākās būtu meža zemenes.
Lielogu dārza zemeņu sastāvs ir līdzīgs meža zemeņu sastāvam, bet tajās sastāvdaļas ir mazākā daudzumā.
Nestīgojošās mēnešzemenes ir gan sarkanā, gan dzeltenā krāsā, tās izceļas ar sevišķu aromātiskumu. Tās stāda 30x30 cm attālumā, tas ir, ap 10 stādu uz m2, ieskaitot celiņu. Vēlama vieglāka, irdena augsne, to nedrīkst pārmēslot. Katru gadu stādi jāapber ar 1–2 cm kūdras vai trūdzemes kārtu, lai no stāda kakliņa, saskaroties ar augsni, izaugtu jauni ziedkāti. Stādi var attīstīties līdz 40 cm platumā un 30 cm augstumā, tie ražo no maija līdz oktobrim, no katra var iegūt 100–200 gramu ogu. Oga sver 1–2 gramus, lielākas ir dzeltenās. Ražība no kvadrātmetra ir 1–2 kg. Slimošana ar pelēko purvi nav novērota. Žāvēšanai labākas ir sarkanās ogas.
Lai atjaunotu ilggadīgus mēnešzemeņu stādus, ar sekmēm var lietot šādu paņēmienu: pavasarī vai vasaras sākumā izrok visu stādu, nenokratot visu zemi no saknēm, bedri padziļina un paplašina par 5–7 cm; var lietot to pašu vai svaigu zemi ar pilnmēslojuma piedevu; pirms bedres aizpildīšanas stāds jātur tādā stāvoklī, lai tā kakliņš būtu 5–7 cm zem augsnes līmeņa; lapām jābūt uz augšu.
Apmēram pēc mēneša no snaudošiem un jauniem pumpuriem būs attīstījies kupli zaļojošs atjaunots stāds.
Mēnešzemenes var pavairot, sadalot mātes stādu vairākās daļās, tikai jāraugās, lai pie katras būtu vismaz dažas lapiņas. To ieteicams darīt pavasarī. Pavairot var arī ar sēklām: vēlā rudenī vai agri pavasarī tās izsēj uz lauka, viegli iespiež un augsni tur mitru. Jaunus stādiņus vislabāk pārstādīt pavasarī vai vasaras sākumā paliekošā vietā.
Zemene meža / Fragaria vesca L. Apraksts
Aug sausos mežos, uzkalniņos, krūmājos. Sasniedz 5...10 cm garumu. Lapu kātiem matiņi atliekti, bet ziedu kātiem - pieguļoši. Sānu lapiņas sēdošas. Augļi aromātiski. No meža zemenes ir izdalīta nozīmīga kultūrā audzējama
forma - mēnešzemene ilgziedu zemene. Mēnešzemenēm ziedneši veidojas, sākot no pavasara un beidzot ar vēlu rudeni, zied pat tā paša gada sēklu un stīgu stādi. Mēnešzemenei ir stīgojošas un nestīgojošas varietātes. Nestīgojošās varietātes ir samērā konstantas, tās pavairo ar sēklām, bet veģetatīvi pavairo
sadalot cerus. Augļi sīki (1...2 g), lielākie sver līdz 5g. Mēnešzemenēm var būt nozīme piemājas dārzos.
Pielietojums
Kopš seniem laikiem šo meža ogu lieto tautas medicīnā, izmantojot gan pašas ogas, gan to lapas, sakneņus un ziedus. paaugstina pretestības spējas. Meža zemeņu lapu tēja noder ar bezmiegu sirgstošajiem. Gan ogas, gan lapas ārstē aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimības un uzlabo vielmaiņu. Kaltētu ogu tēja var palīdzēt pie ginekoloģiskas asiņošanas, ārstē sklerozi, hipertoniju, regulē zarnu trakta darbību. Svaigu ogu apliekamie derīgi pie ekzēmām, sastrutojumiem, čūlām, pinnēm. Tām ir sviedrējoša un urīndzenoša iedarbība. Meža zemeņu ogu izvilkums 1/2 glāzes svaigu ogu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 1/4 glāzes 3-4 reizes dienā. Meža zemeņu lapu izvilkums 3-4 ēdamkarotes kaltētu, sasmalcinātu meža zemeņu lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens un ļauj ievilkties 1/2 stundas. Lieto pa 1/2 glāzes 4 reizes dienā pirms ēšanas. Zemeņu lapu melnā tēja 2 ēd.k. melnās tējas, ½ gl. meža zemeņu ogu, 1 l ūdens, cukurs. Aplej ar verdošu ūdeni, nostādina 5 min. Pirms lietošanas izkāš. Cukuru pievieno pēc garšas. Meža zemeņu vietā var izmantot dārza zemenes, tēja būs ar mazāku aromātu.
Zemeņu audzēšanai piemēroti visdažādākie klimata un augsnes apstākļi, tomēr dažām šķirnēm šajā ziņā ir īpašas prasības. Tāpēc viens no nosacījumiem ir pareiza šķirņu izvēle, bet otrs— pareiza agrotehnika optimālos termiņos.
Parastajām, vasarā ražojošajām zemenēm raža ieriešas jau iepriekšējā gada rudenī, kad dienas kļūst īsākas un pazeminās gaisa temperatūra. Agrīnajām šķirnēm tas notiek, sākot ar augusta vidu, bet vēlīnajām― ar septembri. Tāpēc, lai nezaudētu nākošā gada ražu, pēc ražas novākšanas jādod papildmēslojums un, ja vajadzīgs, jālaista.
Zemeņu augšanu un attīstību ļoti ietekmē gaisma. Īpaši daudz saules nepieciešams ogu nogatavošanās laikā. Zemenes strauji aug un bagātīgi ražo, taču seklās sakņu sistēmas dēļ ir jutīgas pret augsnes mitruma svārstībām. Sausā laikā tās noteikti jālaista un lielāki stādījumi jāaprīko ar laistīšanas iekārtām. Pārmērīgi laistot smagākās augsnēs ogas var kļūt ūdeņainas, mīkstākas un ciest no pelēkās puves. Zemenes ļoti cieš arī no paaugstinātas sāļu koncentrācijas augsnē. Sāļa augsne parasti ir vietās, kur maz nokrišņu un ir sliktas kvalitātes ūdens laistīšanai. Īpaši jāuzmanās, audzējot zemenes siltumnīcā.
Jo siltāka augsne pavasarī, jo ātrāk aug saknes, augs strauji attīstās, savukārt vēlāk— vasarā augsni vēlams mulčēt, lai pazeminātu tās temperatūru. Pārlieku karstā laikā zemeņu lauku var atvēsināt ar virspusējo laistīšanu vai miglošanu. Savukārt ziedēšanas un apputeksnēšanās laikā zemenēm var kaitēt pazemināta gaisa temperatūra. Parasti ziedi cieš jau -2oC, bet dažas šķirnes var izturēt pat -4,5oC. Ātrāk apsalst ziedi tām šķirnēm, kurām ziedneši atrodas virs lapām. Neatvērušies pumpuri ir aukstumizturīgāki (iztur vidēji -3,1oC). Ziemā bīstami ir kailsali. Ja nav sniega, mazāk salcietīgām šķirnēm zemeņu saknes cieš jau -8oC temperatūrā, turpretī salizturīgākas šķirnes bez lieliem zaudējumiem pārziemo arī -15oC kailsalā. Zem sniega segas zemenes parasti samērā labi pārziemo bez jebkāda pieseguma.
Visparastākais zemeņu pavairošanas veids ir ar stīgu rozetēm.
Apmēram 80% no stādījuma ierīkošanas izmaksām paņem stādāmā materiāla iegāde. Tāpēc pārsvarā pērk tikaidaļu no zemeņu laukam nepieciešamā stādu daudzuma, bet pārējos ātri vien savairo paši. Ja stādus audzē lielākos daudzumos, derētu ierīkot speciālus stādījumus tikai stādu ieguvei. Tomēr vairums audzētāju stādus ņem no ogu ražošanai paredzētā lauka. Tad labāk to darīt pirmajā audzēšanas gadā.
Stādu apsakņošanās laikā ļoti nepieciešams mitrums, tāpēc sausā laikā jālaista. Atkarībā no laika un kopšanas apstākļiem stādus var sākt rakt jūlija beigās vai augusta sākumā. Vairāk un labāk apsakņojušos stādus var iegūt, ja to dara vēlāk, tomēr stādus jāizrok vismaz līdz augusta beigām, citādi var būtiski samazināties nākamā gada raža. Laikā nenovākti jaunstādi novājina mātesaugus. daudzi vēlētos iegūt stādus jau agrāk― jūlija sākumā, taču atklātā laukā tik ātri tos iegūt parasti neizdodas. Tad izmanto citas metodes, piemēram, audzē mātesaugus segtajās platībās vai arī, audzējot uz lauka, atdala no mātesauga, līdzko tiem parādījušies sakņu galiņi, un mazos stādiņus apsakņo paaugstināta mitruma apstākļos (plēves seguma siltumnīcās ar mākslīgās miglas iekārtām). Var arī vienkārši izpiķēt stādiņus dobēs vai kūdras podiņos, pārklāt ar plēvi vai agrotīklu un bieži laistīt. Šo metodi lieto arī tad, ja grib iegūt stādus no augiem, kas stādīti ar melno plēvi nosegtās dobēs un tāpēc nevar apsakņoties. Izpiķēti mazie stādiņi parasti apsakņojas trīs četru nedēļu laikā.
Jaunākais zemeņu pavairošanas veids, ko veic speciāli iekārtotās laboratorijās, ir pavairošana ar audu kultūrām. Priekšrocības― īsā laikā no neliela izejmateriāla daudzuma var savairot daudz stādu (no 1 galotnes meristēmas gada laikā līdz 600 000 zemeņu stādu); iegūt no vīrusiem un nematodēm (un citām slimībām un kaitēkļiem) brīvus stādus. Zemenes apdraud vairāk nekā 50 dažādu vīrusu, un tie var samazināt ražu līdz pat 60% vai pat iznīcināt augu. Vīrusus nav iespējams apkarot ne ar kādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Ar meristēmām pavairoti augi ir ražīgāki, veido lielākas ogas, dod vairāk stādu, turklāt ir izturīgāki pret nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Tikko no mēģenēm iegūtie stādi pieder pie visaugstākās SSE klases. Šos stādus var ieteikt iegādāties tiem, kuri vēlas nodarboties tieši ar zemeņu stādu audzēšanu, jo ir pārāk dārgi, lai izmantotu ražojošo stādījumu ierīkošanai. Turklāt pirmajā paaudzē tie pastiprināti veido stīgas un līdz ar to dod mazāku ražu, nekā pat neatveseļots stādāmais materiāls. Ogu ieguvei labāk pirkt SE un E klases atveseļotus stādus (kuri pēc pavairošanas mēģenē attiecīgi vienu vai divas paaudzes tālāk pavairoti lauka apstākļos). Jāņem vērā, ka, stādiem, nonākot lauka apstākļos, atkal iespējama infekcija, tāpēc stādāmais materiāls regulāri jāatveseļo.
Vienreizražojošās― parastās zemenes, kas dod vienu ražu vasaras sākumā. Tās attīsta stīgas garās dienas apstākļos (vasaras vidū) un ierieš ziedpumpurus rudenī, īsās dienas apstākļos.
Remontantās (divreizražojošās)― tās parasti ražo divas reizes: stiprāk vasaras sākumā un mazāk rudenī. Tās veido mazāk stīgu, sevišķi grūtības varētu rasties ar vecāku stādu pavairošanu. Ražu spēj ieriest arī garās dienas apstākļos. To ogas parasti sīkākas, nav tik garšīgas, ražība zemāka. Tās populāras kļūst tāpēc, ka dod ražu ārpus parastās zemeņu sezonas.
Neitrālās dienas zemenes― ražo visu vasaru no jūnija līdz pat pirmajam salam. Arī tās veido maz stīgu. Neveido ziedus, ja temperatūra augstāka par 29oC.
Mēnešzemenes ir mazaugļu remontanto zemeņu forma ar sarkanām vai baltām ogām. Augi ir mazražīgi un veido maz stīgu, toties tiem ir īpaša, meža zemeņu garša un aromāts.
Zemenes var audzēt gan trūdvielām bagātās smilts augsnēs, gan iekultivētos zāļu purvos, tomēr vislabāk tās padodas vidēji smagās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs. Nav vēlams stādīt vietās, kur pavasarī bieži novērojamas salnas, kā arī nelīdzenās un pārplūstošās, kur ilgstoši uzkrājas ūdens. Zemenēm piemērotas vietas ar seklu (50― 70 cm) gruntsūdens līmeni. Vēlamais augsnes skābums vieglākās augsnēs ir līdz pH 5,2, smagākās― līdz pH 6,8.
Parasti zemenes vienā vietā audzē trīs četrus gadus (dažreiz tikai divus vai pat vienu gadu). Jāievēro augseka. Tajā pašā vietā zemenes vēlams stādīt ne ātrāk kā pēc trim līdz pieciem gadiem. Nevajadzētu stādīt pēc gurķiem, tomātiem, kartupeļiem, cukurbietēm, ja var izplatīties slimības (verticilārā vīte). Pirms zemeņu stādīšanas jātiek vaļā no daudzgadīgajām nezālēm, jo vēlāk būs grūti ar tām cīnīties.
Pirms ierīkot zemeņu stādījumu, jāizvēlas piemērotākais audzēšanas veids. zemenes var audzēt līdzenā laukā rindās, paaugstinātās dobēs (ar 2―4 rindām dobē), uz vagu skaustiem, kvadrātligzdās, ar mākslīgo mulčēšanas materiālu vai bez tā. Audzējot paaugstinātās dobēs un vagās, zeme ātrāk iesilst, augi neapplūst, ap tiem ir vairāk gaisa, tādējādi samazinās palēkās puves infekcija, uzlabojas ogu kvalitāte, taču augsne ātrāk zaudē mitrumu, zemenes grūtāk apkopt, un tās var vairāk ciest salnās nekā audzējot līdzenā laukā.
Mazdārziņos zemenes lielākoties audzē dobēs, jo tā ir vienkāršāk ieplānot dārza platību. Atkarībā no dobju platuma, stādīšanas attālumi var būt dažādi: 40‑ 70 cm starp rindām dobēs, 70‑ 100 cm starp dobēm, 20‑ 30 cm starp augiem.
Latvijas lielākajās zemeņu audzēšanas saimniecībās pārsvarā stāda rindās uz līdzena lauka. Attālumus starp rindām parasti izvēlas atkarībā no rindstarpu apstrādei un stādīšanai izmantojamās tehnikas, 0,6 līdz 1,4 m. Daudzās saimniecībās praktizē rindu sabiezināšanu, proti: daļu jauno stādu, kas atrodas tuvāk mātesaugam, atstāj, veidojot apmēram 20 cm platas slejas, tādējādi turpmākos gados pieaug ražība.
Zemenes var stādīt visu veģetācijas periodu, tikai jānodrošina nepieciešamais mitrums iesakņošanās laikā. Parasti pie mums stāda divos termiņos‑ pavasarī aprīļa beigās vai maija sākumā, kad zeme vēl pietiekami mitra un beigušās lielākās pavasara salnas, un jūlija beigās un augustā. Parasti tieši šajā laikā stādaudzētavās piedāvā zemeņu stādus. rudenī stādīšana jābeidz septembra pirmajā dekādē, lai augi līdz ziemai varētu iesakņoties. Stādiem jābūt veselīgiem, labi attīstītiem un šķirnei atbilstošiem. Stādot nedrīkst saliekt saknes, augsne ap tām cieši jāpiespiež, bet nedrīkst apbērt augšanas pumpuru. Jāraugās, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu.
Galvenie zemeņu kopšanas darbi ir rindstarpu rušināšana un cīņa ar nezālēm.
Ziedēšanas laikā lielu postu var nodarīt pavasara naktssalnas. Pret tām var cīnīties, dedzinot dūmu sveces (tās Latvijā pašlaik neražo), salmus, malku, dažādus atkritumus. Dūmu sega pasargās no salnas tad, ja skaidrā bezvēja naktī salna rodas, atdziestot augsnes virskārtai. Ja salna rodas, uzplūstot aukstām gaisa masām ar ziemeļu vēju, dūmu sega parasti nelīdz. Nedaudz no salnām pasargās spēcīga salaistīšana vēlu vakarā. Var tad, kad temperatūra jau nokritusies līdz 0oC, zemeņu stādījumu intensīvi rasināt ar pēc iespējas smalkākiem ūdens pilieniem. Mazdārziņos var apklāt ar plēvi, agrotīklu vai citu materiālu.
Ja grib iegūt tīrākas un kvalitatīvākas ogas, kā arī vājināt nezāļu augšanu, augsne ap augiem jāmulčē (ja vien zemenes jau neaudzē uz kāda sintētiska mulčēšanas materiāla, piemēram, uz melnās plēves). Mulčēšanai var izmantot salmus, zāģskaidas vai ko citu. Parasti mulčē ziedēšanas sākumā. Ja izmanto salmus, jārēķinās ar to, ka tie uzsūc un ilgstoši saglabā mitrumu, tādējādi veicinot pelēkās puves attīstību. Savukārt zāģskaidas lietus laikā var sadurties ogās. Parasti neiesaka lietot svaigas zāģskaidas, jo mikroorganismi ātri patērē slāpekli, turklāt tās satur fenolus, kas kavē augu augšanu. Šī iemesla dēļ vēlams lietot pastāvējušas žāģskaidas, lapu koku skaidas (skuju koku koksne satur daudz vairāk kaitīgo fenolu), dot papildu slāpekļa mēslojumu. Kā mulčēšanas materiālu var izmantot arī “dzīvo” jeb zaļojošo mulču‑ zālāju. Šim nolūkam var rindstarpās sēt speciālus zālāju augus.
Mēslošana. Tā kā zemenes cieš no pārmērīgas sāļu koncentrācijas augsnē, tad nepieciešamās minerālās barības vielas tām jādod pakāpeniski. Lai pareizi noteiktu mēslojuma devas lielumu, iepriekš vēlams izdarīt augsnes analīzes. Ražošanas gados mēslo 2‑ 3 reizes sezonā: agri pavasarī, dodot slāpekļa vai komplekso mēslojumu (1/3 no kopējās devas), un pēc ražas novākšanas‑ ar komplekso mēslojumu (2/3 no devas). Vēlamā minerālvielu attiecība NPK zemenēm ir 2:1:3.
Laistīšana. Mūsu klimata apstākļos iegūt labas ražas bez papildu laistīšanas izdodas reti. Ogu veidošanās laikā labāk laistīt retāk un lielākās devās, jo bieža laistīšana var sekmēt pelēkās puves attīstību. Vienas reizes deva ir 2‑3 spaiņi ūdens uz m2 jeb 250‑300 m3 uz hektāru. Labāk nelaistīt ar aukstu, bet ar mazliet sasildītu ūdeni. Var izmantot pilienveida laistīšanas iekārtas. Tām ir daudz priekšrocību. Tiek mitrināta tikai augsne, nevis ogas un to aizmetņi. Reizē ar laistīšanu var pievadīt barības vielas. Kopējais ūdens patēriņš ir mazāks. Īpaši lietderīgs šāds laistīšanas veids, ja lieto plēves mulču.
Audzēšana uz melnās plēves. tagad var iegādāties dažādus sintētiskos dobju mulčēšanas materiālus, piemēram, plēvi (melnu, caurspīdīgu, melnu ar baltu virsmu) un biezo agrotīklu dažādās krāsās. Galvenokārt lieto melno plēvi, kas ļauj iegūt ražu 3‑5 dienas agrāk, jo pavasarī augsne zem tās ātrāk iesilst. Ražas ir augstākas, jo neiztvaiko mitrums, augsne tā nesablīvējas, neizskalojas minerālmēsli, nezāles neaug cauri un ogas mazāk pūst un nosmērējas. Trūkumi‑ apgrūtināta zemeņu laistīšana un mēslošana (vēlams lietot pilienveida laistīšanas sistēmu), sarežģītāka ir plēves uzklāšana (vajadzīgas speciālas, ne pārāk komplicētas, mašīnas), stādīšana, stīgu apgriešana un stādu ieguve. Turklāt vasarā karstā laikā temperatūra uz plēves virsmas var būt pārāk augsta un ogas var “izcepties” (Var līdzēt virspusēja laistīšana). Zemeņu ziemcietība kailsalā parasti ir zemāka, ja tās audzētas uz plēves mulčas. Melno plēvi uzklāj uz iepriekš izveidotām, nedaudz paaugstinātām, ļoti līdzenām dobēm (plēves lietošana līdzena lauka apstākļos vai uz nelīdzenām dobēm neattaisnojas, jo uz plēves izveidojas dubļainas peļķes, kas nosmērē ogas un izraisa pūšanu). Plēves maliņas apmēram 10‑15 cm ierok zemē vai piestiprina ar stieplēm. Lai vējā plēve nepiepūstos un kustoties neaplauztu ogu aizmetņu, parasti dobes vidū vietām uzliek akmeņus u.c. smagus priekšmetus.
Ogas jālasa ik pārdienas vai ik pēc trim dienām. Ja vāc retāk, daudz ogu pārgatavojas, samazinās ražība un zemenes vairāk slimo ar pelēko puvi. Ja jāved tālāk, tās ievāc pirms pilngatavības‑ vēl sārtas vai ar baltu galiņu. Nav ieteicams lasīt ogas lietainā laikā un no rīta, kamēr vēl nav nožuvusi rasa, jo tad ātrāk bojājas. Karstā laikā ievāktas ogas nedrīkst turēt saulē. Ja ogas paredzēts vest uz tirgu, labāk tās vākt mazākos traukos un, ja iespējams, uzreiz šķirot. Jo mazāk ogas pārber, jo labāk.
Līdzko raža novākta, der appļaut lapas‑ tas ierobežo nezāļu, slimību un kaitēkļu izplatību. Tūlīt pēc appļaušanas zemenes mēslo, rušina rindstarpas, apgriež stīgas un laista.
Pelēkā puve (ieros Botrytis cinerea) ir viena no izplatītākajām zemeņu slimībām Latvijā. Tās attīstību īpaši labvēlīgi ietekmē paaugstināts mitrums un temperatūra.
Zemeņu lapu baltplankumainība (ieros. Ramularia tulasnei) un brūnplankumainība (ieros. Marssonina potentillae). Tās biežāk parādās vecos, nolaistos stādījumos.
Zemeņu miltrasa (ieros Sphaerotheca macularis), izplatīta lielākajā Eiropas daļā. Vairāk cieš remontantzemenes.
Verticilārā vīte un cita vadaudu slimības. Pagaidām pie mums šīs postošās slimības nav plaši izplatītas. Ja mana slimus (vīstošus) augus, tie jāizrok un jāiznīcina, tajā vietā zemenes vairs nevar audzēt, jo slimība saglabājas augsnē.
Aveņu un zemeņu ziedu smecernieks jeb ziedu dūrējs reizēm var iznīcināt pat 50‑60% ražas. Tā atbaidīšanai var lietot svaigus skuju miltus, īsi pirms ziedēšanas apputinot ar tiem zemeņu cerus. Var miglot ar insekticīdiem pirms ziedēšanas.
Zemeņu ērce. Svarīga vietas izvēle un kopšana. Jāsargās to ievazāt dārzā, jo pēc tam to iznīcināt ir praktiski neiespējami. Akaricīdu miglojumi neefektīvi, jo zemenes ātri kļūst imūnas pret pesticīdiem, bet to dabiskie ienaidnieki ir iznīcināti. Pazīmes‑ kroplas lapiņas, jaunām lapiņām nokaltuši gali, ceri mazražīgi un izkaltuši. ērci paši var ieraudzīt tikai zem lupas uz jaunajām lapiņām.
Zemeņu nematode. Pazīmes‑ augi kropli ar tieviem lapu kātiņiem, bez apmatojuma, ar šaurām un nevienādām lapiņām, jaunās lapas sārtas un vecās tumšas, slikti veidojas ziedneši, ziedkāti resni, saplacināti, reizēm saauguši (daļa pazīmju līdzīgas zemeņu ērces bojājumu pazīmēm). Slimie stādi jāiznīcina, nedrīkst ņemt stādus. Ķīmiski ražojošā stādījumā apkarot nevar, segtās platībās būtu izmantojama augsnes dezinfekcija.
Mājas apstākļos stādmateriālu var atbrīvot no ērcēm un nematodēm ar termoterapiju: stādus uz 13‑15 minūtēm iegremdē karstā ūdenī (46‑48oC). Ūdens temperatūras svārstības nedrīkst pārsniegt ±0,5oC. Pēc karsēšanas strauji atdzesē 10‑15oC ūdenī 15‑ 20 minūtes.
Mazāk bīstami kaitēkļi, ko parasti izdodas ierobežot agrotehniski:
Zemeņu zāģlapsene
Zemeņu lapgrauzis
Zaļā dārza blakts
Zemenāju skrejvabole
Kailgliemeži
Putu cikāde
Sprakšķu kāpuri
Maijvaboļu kāpuri
Zemesvēzis.
https://www.draugiem.lv/darzs/
Sveiki , puķi mīli,
Šeit ir dažādi augi tieši priekš Tevis. Lūdzu aplūko un izvelies .
