Vietas izvēle un agrotehnika audzējot lilijas

Sīpolu izmērs.

Jo lielāks sīpols, jo vairāk ziedu.

 Mazākais  sīpola izmērs –apkārtmērs

• Āzijas lilijām 12-14cm
• Austrumu lilijas 16-18cm
• Garziedu lilija 14-16cm

 varētu dot 3-6 ziedus

Liliju sīpolu stādīšanas blīvums uz 1 kvadrātmetru

Atkarīgs no liliju grupas , šķirnes un izmēra. Vājā apgaismojumā jāstāda retāk.

Biežāk uzdotie jautājumi.

-Vai liliju sīpolus jāžāvē tāpat kā tulpju sīpoli?

Nē, liliju sīpolus nedrīkst žāvēt. Žāvēti tie aizies bojā.

-Vai liliju sīpolus var stādīt tūlīt pēc iegādāšanās?

Jā, tas ir pat vēlams.

-Kā uzglabāt liliju sīpolus, ja nav iespējams tos iestādīt tūlīt?

Sīpoli jāievieto plēves maisiņa kopa ar pussausu kūdru, zāģskaidām, smiltīm, vai citu substrātu vēsā vietā (ledusskapī vai pagraba). Trompetliliju un austrumliliju sīpolus nedrīkst sasaldēt.

-Kad var stādīt lilijas?

Visu gadu, kad vien netraucē pilnīgi nepiemēroti apstākļi, piemēram, sasalusi zeme. Tomēr jāatceras, ka vēlu rudenī stādīti sala jūtīgo trompetliliju, austrumliliju vai OT grupas sīpoli būs mazāk noturīgi pret salu, tāpēc tie rūpīgāk jāpiesedz. Savukārt ,pavasarī , jāuzmanās nenolauzt liliju asnus, ja tādi jau parādījušies.

-Vai liliju sīpoli rudeni jāizrok?

Nē, nav jāizrok .Gandrīz visas lilijas labi ziemo augsnē, tikai visjūtīgākās jāpiesedz.

-Vai lilijas ziemā neizsalst? Vai un kā tās ziemā būs jāsedz?

Āzijas lilijas nav jāsedz.Tās lieliski ziemo, izņemot ļoti retus gadījumus, kad neilgi pirms sala iestādīti apzvīņoti sīpolu serdeņi un sals sasniedz -30C.LA grupas lilijas pārsvarā ir tikpat izturīgas  kā Āzijas lilijas. Austrumlilijas jāsedz pamatīgāk un jāstāda dziļāk.To sīpoli nedrīkst sasalt. Lielāka dala OT lilijas ziemo labi  

-Kas notiks ar liliju sīpoliem, ja laksti vasaras beigās saslimuši ar pelēko puvi?

Nekas slikts nenotiks. Nākamajā vasarā sīpols dos jaunu veselīgu dzinumu un ziedēs. Tikai rudenī rūpīgi jānovāc visas vecās liliju lapas un laksti, zeme jānokaisa ar pelniem, vēlams augsni mulčēt.

-Vai vasarā pārstādīts lilijas sīpols ( bez laksta) tajā pašā vasarā ziedēs ?

Nē, neziedēs, jaunu lakstu  un ziedus sīpols dos tikai nākamajā vasarā.

-Cik dziļi jāstāda lilijas?

Jāstāda trīs sīpolu dziļumā. Piemēram, ja sīpols ir 4cm augsts , tad 3x4=12..Tātad bedrīte jārok 12 cm dziļa un virs sīpola būs 8cm augsne.

-Cik tālu cita no citas jāstāda lilijas?

Atkarībā no šķirnes auguma,15-20cm. Mazos sīpolus var stādīt tuvāk .

-Vai lilijas saziedas?

Nē, nesaziedas

-Kas ir īstās baltās lilijas?

Atkarībā no tā ,kuras lilijas jautātājs bērnībā redzējis un ieskatījis, atbildes var būt divējādas.

1.Lilium candidum, baltā lilija, dēvēta ārā par baznīcas liliju. Sīpoli balti ar apaļīgām biezām zvīņlapām. Stāda sekli, jo stublājs neveido piesaknes. Rudenī veidojas lapu rozete. Ziedneša apakšējās lapas ir lielas, platas, uz augšu kļūst arvien sīkākas un piekļaujas stublājam. Ziedi pavērsti uz sāniem, pilnīgi balti gan no ārpuses ,gan iekšpuses. Putekšņi gaiši dzelteni. Spēcīga salda smarža. Zied jūlija sākumā.

2.Lilium regate, karaliskā lilija. Sīpoli brūni ar purpurvioletu nokrāsu. Zvīņlapas garenas, nosmailinātas. Lapas šauras ar izteiktu vidus dzīslu vienmērīgi izvietojušās uz stublāju. Augot lapu gali raksturīgi ieritinājušies uz leju .Ziedi ļoti lieli ,balti, vērsti uz sāniem vai ieslīpi uz leju. Ziedlapu ārpusē ribojums. Zieda rīklīte gaiši dzeltena vai citrondzeltena. Putekšņi gaiši dzeltenbrūni. Smarža ļoti spēcīga , smagnēja.

-Cik ilgi lilijas var augt vienā vieta bez pārstādīšanas?

Tas atkarīgs no tā ,cik strauji veidojas pieaugums. Straujāk augošās Āzijas un vēl dažas citas vēlams pārstādīt un ligzdas izdalīt pēc 2-4 gadiem Lēnāk augošas var pārstādīt retāk. Stādījumi jāvēro, ja redzams, ka lilijas savairojušās un sablīvējušas un negrib vairs lāga augt un ziedēt ,tad laiks pārstādīt.

-Vai dobes vēlams mulčēt ar kūdru?

Kūdras piedeva labvēlīgi ietekmē liliju augšanu. Smilts augsnē uzlabo mitruma režīmu, māla augsnē uzlabo aberāciju.

-Kāds vēlamais augsnes skābuma līmenis pH?

Lielāka daļa lilijas labi aug augsnē ,kuras pH līmenis ir 6-6,5.Parasti ielabotas dārza zemes pH ir tuvu tam. Vairākumam jauno šķirnu ir laba spēja pielāgoties atšķirīgam pH līmenim.

Bet tomēr Austrumu lilijas labāk augs skāba, kūdraina augsne ar labu komposta piedevu (pH5 6 ).

Āzijas liliju grupu veido gan tādas sugas ,kas labi aug viegli skābā augsnē, gan tādas kam patīk kaļķaina augsne (pH 6-7)

Kāda augsne lilijām vispiemērotākā?

Lilijas vislabāk aug „dzīvā” augsnē, tas ir ,augsnē, kura ir ielabota jau ilgus gadus. Augsnē ,kurā ir daudz slieku un citu labvēlīgo augsnes organismu. Tāda augsne būs irdena, tajā labāk saglabāsies mitrums, labāk izdalās minerālvielas, un lilijas tās var labāk izmantot.Ja augsne ir lieliski ielabota un bagāta ar sliekām, tad smagā mālainā augsne var sasniegt labākus rezultātus nekā vieglā augsnē.

Kādi jāievēro galvenie priekšnoteikumi lilijas laistot?

• Jo mazāk mitruma uz liliju lapām, jo labāk.
• Labāk laistīt retāk ,bet pamatīgi, lai ūdens tiešam tiek līdz liliju saknēm.
• Liela sausuma laikā lilijas bez laistīšanas varētu izturēt desmit dienas varbūt pat vairāk.
• Nedrīkst aizrauties ar biežu rasināšanu. Labāk laistīt no rīta ,lai lapas paspētu nožūt.

Kā lilijas jāmēslo, jāpiebaro?

Lai pareizi regulētu lilijām nepieciešamo vielu daudzumu ,nāksies ņemt talkā minerālmēslus. Jāatceras – lilijas ir „rijīgas” puķes!

Jāizvairās no pārmēslošanas ar slāpekli. Rudenī ļoti ieteicams dot kālija sulfātu.

Veģetācijas laikā iesaka lietot mēslojumus caur lapām. Labvēlīgi ir kā mēslojums un slimību profilaksei pavasarī -pelni. Skābu augšņu mēslošanai izmanto dolomītmiltus.

Iesaka arī sadalījušos organisko mēslojumu., lapu komposts. Nekādā ziņa nedrīkst liliju sīpoli saskarties ar svaigiem organiskajiem mēsliem!

Kas veicina pelēkās puves attīstību?

·        Pārliecīgs mitrums jebkādā izpausmē; rasa ilgi nenožūst, laistot pārāk bieži rasināts uz lapām, mitri un sutīgi laika apstākļi.

·        Nepieciešama ventilācija :sabiezināts stādījums, tas izveidots vietā, kas nevēdinās, siltumnīca vāji vēdināta.

·        Novājināts augs: nepietiekams vai nesabalansēts mēslojums, vīrusinfekcija.

·        Arī šķirnes izturībai ir ļoti liela nozīme.

Kad lilijas vislabāk griezt?

Lilijas var griezt ,tiklīdz iekrāsojas pirmie pumpuri.Jo garāks ziedkāts paliks pie sīpola, jo labāk tas turpinās attīstīties un pieaugt.Ja griež līdz zemei, tad sīpols paliek ,kāds bijis griešanas brīdī. Ziedēšanas sākumā lielākai daļai šķirņu sīpols ir sarucis mazāks nekā stādīšanas laikā. Jāgriež no rīta, un nogrieztos kātus siltuma sausa veidā nedrīkst turēt ilgāk par 1 stundu. Jāatlapo apmēram 10cm no stublāja kāta

Lilijas

Lilijas ir vieni no vis senākajiem kultūraugiem. Senatnē lilijas izmantoja uzturā, kosmētikā un kā ārstniecības augus – apdegumu un citu brūču ārstēšanai. Baltās lilijas ornaments Senajā Ēģiptē bija attēlots jau pirms 4000 gadiem. Baltās lilijas no Grieķijas aizveda uz Romas impēriju. Romieši un vēlāk krusta kara karotāji baltās lilijas ieveda Rietumeiropā.

Sevišķi strauji lilijas izplatījās viduslaikos. Daudz balto liliju var ieraudzīt viduslaiku ģerboņos, skulptūrās, svētbilžu gleznojumos. Lilijas kļuva par kristietības simbolu un bija attēlotas baznīcas sakrālajos elementos.

Pazīstamas aptuveni 100 savvaļas liliju sugas. Mūsu valsts teritorijā savvaļā sastopamas 16 sugas.

Pirmā tika atklāta baltā lilija (Lilium candidum). Par tās dzimteni uzskata Vidusjūras floristiskā apgabala austrumdaļu: Mazāziju, Libānu un Ziemeļgrieķiju. 

1620. gadā Eiropā ieveda Kanādas liliju (Lilium canadense). No XVII g. lilijas sāja izmantot uzziedināšanai un iemācijās tās pavairot ar sēklām.

18. gs. sākumā ekspedīcijās Austrumāzijā tika savāktas un Eiropā un Amerikā ievestas daudzas liliju sugas. Liliju audzēšana strauji izplatījās 20. gs. sākumā. Tam par iemeslu bija Rietumķīnā atrastā karaliskā lilija (Lilium regale) ar lieliem trompetveida smaržīgiem ziediem, kura strauji izplatījās Eiropā un Amerikā.

Katrai liliju sugai vai šķirnei ir savs ziedēšanas laiks, kas dod iespēju no lilijām izveidot ziedošus stādījumus no jūnija līdz augusta beigām. Tās izdala arī gaistošas vielas – fitoncīdus ar raksturīgām antibiotiskām īpašībām, kas veicina gaisa attīrīšanu no kaitīgām gāzēm. Liliju izmantošanas iespējas apstādījumos ir daudzveidīgas. Tās var audzēt gan saulainās, gan daļēji noēnotās vietās, atsevišķi vai dažādās kompozīcijās ar viengadīgām vai daudzgadīgām puķēm, graudzālēm, papardēm, krūmiem un kokiem. Salīdzinājumā ar citām pīpolpuķēm, lilijas ir mazāk darbietilpīgas. Tās viegli pavairojamas, nav nepieciešama bieža pārstādīšana, kā arī nav nepieciešamas telpas sīpolu uzglabāšanai ziemā.

Liliju raksturojums:

Lilijas ir viendīgļlapju klases liliju dzimtas augi. Sēklai dīgstot, lilijām parādās tik viena dīgļlapa. Lilijām ir daudzgadīgs sīpols. Sīpolā uzkrājas auga barības elementi un attīstās lapu un ziedu aizmetņi.

Salīdzinājumā ar citām sīpolpuķēm, liliju sīpoliem nav segzvīņu, tāpēc pārstādot, transportējot vai uzglabājot, sīpoli jāsargā no iežūšanas un mehāniskiem bojājumiem.

Audzēšanas vieta:

Lilijām jāizvēlas saulaina vieta un jārūpējas lai sīpolu dziļumā augsne nesakarstu. Pat tās lilijas, kuras labi pacieš pusēnu vai pat pilnīgi noēnotu vietu, labi aug arī tiešajā saulē. Lilijas ir jāstāda atklātā un vējainā vietā. Te pēc laistīšanas vai lietus, liliju lapas ātri nožūst, un tām nepielīp pelēkās puves patogēno sēņu sporas, vēja dēļa samazinās arī laputu uzlidojumi, kuras var izplatīt vīrus slimības.

Ja vien ir iespējams, jāizvēlas vieta, kuru maz apdraud pavasara naktssalnas. Parasti lilijām apsalst galotnīte un jaunākās lapas. Tā kā liliju augšanas centrs ir galotne, tad arī apsaluša auga veģetācija apstājas, bet bojātas lapas parasti apslimst ar pelēko puvi, infekcija pāriet uz veselajām lapām un bieži arī uz apkārtējām lilijām.

Augsne:

Lai gan prasībās pret augsni lilijas ir ļoti tolerantas, tomēr tām nepiemērota ir smaga mālaina un pārpurvota, slapja augsne. Visas lilijas labi aug mālsmilts augsnē. Dažādu sugu prasības augsnes ziņā ir maz atšķirīgas. Tā, piemēram, austrumlilijas mīl vēsāku un ļoti auglīgu augsni, amerikāņu hibrīdi – arī mitrāku kā citas lilijas. Mirtu, organiskām vielām bagātu augsni mīl arī lielākā daļa Āzijas liliju. Trompetlilijas labi padodas smilts mālā, bet prasa labu drenāžu, toties baltā lilija grib sausāku un liesāku augsni.

Viens noteikums ir gandrīz visām lilijām: augsnei jābūt ar labām drenāžas īpašībām. Ja 25 cm dziļu bedrīti pilda ar ūdeni un 30 minūšu laikā tā nav pilnīgi sausa, tad šāda augsne lilijām neder. Arī gruntsūdens līmenim ir jābūt zemākam par 50-60 cm. Liliju audzēšana paaugstinātās dobēs situāciju gan uzlabo, bet padara audzēšanu riskantu, jo tādas dobes saulē ātri izkalst, augsne sakarst, un tā bieži ir jālaista, bet nekas tā neveicina sīpolu sakņu puves attīstību kā mitra un silta augsne.

Jāizvairās no liliju audzēšanas vietās, kuras pārplūst pavasaros vai pat pēc lietus vasarā. Ja sīpols atrodas vairākas stundas ūdenī, tas var bojāties un, ja tas notiek veģetācijas periodā, pat iet bojā.

Lai liliju stādījumiem nodrošinātu labu drenāžu, apkārt sīpoliem jāuzber grants vai smilts kārtiņa. Sevišķi svarīgi tas ir austrumlilijām un trompetlilijām.

Tā kā lielie liliju sīpoli tiek stādīti visai dziļi (pat 20 cm), saprotams, ka augsnei ir jābūt arī dziļi iestrādātai. Vēlams, lai tā būtu ar organiskajām vielām bagātināta. Lai gan barības vielas lilijām iespējams piegādāt ar minerālmēsliem, tomēr organiskās vielas ir tās, kas piešķir augsnei irdenumu, ļaujot iesūkties mitrumam un gaisam elpošanai. Saknes elpo gluži tāpat kā auga virszemes daļas, un skābekļa trūkuma dēl sīpols var aiziet bojā.

Organiskās vielas palielina augsnes buferspējas, tas ir – spēju pretoties pēkšņai pH izmaiņai, arī minerālmēslu pārdozēšanai.

Vēlamais augsnes skābums dažādām liliju sugām un hibrīdu grupām ir atšķirīgs. Lielākā daļa liliju labi aug, ja pH ir robežās 6 – 7. šajā intervālā viegli uzņemamas arī gandrīz visas barības vielas – ķīmisko elementu sāļi.

Stādīšana:

Labākais laiks liliju stādīšanai ir rudens. Parasti to dara septembrī, kad liliju virszemes daļa ir nokaltusi. Tāpēc nav vēlams pārtraukt liliju veģetāciju un norakt vēl zaļojošas lilijas, jo tieši rudenī to sīpoli visvairāk pieņemas svarā.

Sīpolus un to saknes pirms stādīšanas nedrīkst iežāvēt. Ja pēc sīpolu izrakšanas tos nav paredzēts tūlīt iestādīt, tie jāapber ar kādu mitru, bet ne slapju, substrātu. Iestādītajiem sīpoliem drīz vien sāk veidoties jaunas saknes, un auga attīstība necieš (vismaz Āzijas hibrīdiem), ja vecās saknes kaut kādu iemeslu dēļ ir gājušas bojā.

Parasti stāda 15 – 30 lielos sīpolus uz 1 m², sīkos vairsīpoliņus 50 – 100 1 m². stādīšanas dziļums ir saistīts ar sīpola augstumu: atkarībā no augsnes struktūras, augsnes kārtai virs sīpola ir jābūt 2 – 3 reizes biezākai par sīpola augstumu. Ļoti ieteicams sīpolu izolēt no apkārtējās augsnes ar grants slānīti, īpaši, ja augsne ir bagāta ar trūdvielām. Skābu augsni mīlošām lilijām grants vietā var lietot sfagnu sūnu. Šāda „odere” daļēji pasargās sīpolu no inficēšanās ar augsnē esošajiem patogēniem mikroorganismiem. Daži liliju audzētāji uzskata, ka lilijas var pārstādīt arī pavasarī vai par ziedēšanas laikā. Tas gan būtu jādara galīgās nepieciešamības gadījumā. Nenoliedzami, ka no tā cieš liliju attīstība. Bez tam pārstādot agri pavasarī, ir liela iespēja aplauzt jaunos asnus, kuri ir ļoti trausli.

Mulčošana:

Mulčošana - tas nozīmē augsni nosegt ar mulču (kūdru, salmiem, zāģskaidām u. tml.), lai paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.

Liliju stādījumu mulcēšana ir viens no svarīgākajiem audzēšanas pasākumiem.

Mulčas pozitīvās īpašības ir šādas:

a) tā neļauj augsnei sakarst;

b) aizkavē viengadīgo nezāļu sadīgšanu;

c) stipri samazina augsnes mitruma iztvaikošanu, kas īpaši svarīgi karstā laikā un sevišķi liliju ziedēšanas laikā;

d) līdz ar to lilijas nav jālaista vai jālaista ļoti reti, kas aizkavē saslimšanu ar pelēko puvi;

e) ja arī jālaista, tad pateicoties mulčas kārtai, laistāmais ūdens no dobes nenotek;

f) mulča kalpo kā papildus barības avots, jo lilijas augs veģetācijas periodā daudz barības vielu saņem no stublāja piesaknēm;

g) pateicoties mulčas kārtai, lilijas pavasarī tik ātri nesadīgst un mazāk pakļautas bojājumiem, ko var radīt naktssalnas;

h) mulča uzlabo dobes izskatu.

Mulčas kārtu vis pareizāk ir uzklāt tūlīt pēc sīpolu iestādīšanas rudenī. Visnoderīgākais mulčējamais materiāls ir trūdvielām bagātais komposts.

Mēslošana:

Ja lilijas stāda auglīgā augsnēm tās ir veselīgas, labi aug, vairojas un skaisti zied, tad mēģinot augsni uzlabot ar minerālmēsliem, jārīkojas uzmanīgi. Sagatavojot liliju audzēšanai jaunu augsni, tā jāiestrādā 35 – 40 cm dziļumā, bagātinot ar kūtsmēsliem 5 – 10 kg uz 1 m². to dara gadu pirms

 liliju stādīšanas. Vienlaikus arī iestrādā superfosfātu, jo fosfors augsnē ir mazkustīgs un neizskalojas tik ātri kā slāpeklis un kālijs. Tā deva varētu būt 100 g uz 1 m². Fosfors palielina pretestību pret slimībām, ir nepieciešams

agrīnai ziedpumpuru veidošanai un sēklu attīstībai, tas palielina zied kātu noturību.

No augstas kvalitātes minerālmēsliem ir KEMIRA, HYDRO-AGRI u.c.

Ja superfosfāts rudenī augsnē nav iestrādāts, lietderīgi augsni apkaisīt ar KEMIRA KOMBI vai HYDRO –AGRI 1 kg uz 100 m², tiklīdz zeme pavasarī

atkususi vai pat uz pēdējā sniega. Vis labāk tos dot izšķīdinātā veidā, 0,2% koncentrācijā. Šādu devu atkārto, kad liliju asni sasnieguši apmēram 10 cm garumu. Ja rudenī augsnē iestrādāts pietiekami daudz superfosfāta, tad lieto KEMIRA CROPCARE NK līdz 2 kg uz 100 m². Īsi pirms ziedpumpuru

veidošanās augsni var aplaistīt ar 0,2% kalcija nitrāta šķīdumu, 1-2 kg vielas uz 100 m², kam pievieno kālija nitrātu ap 1 kg uz 100 m². ja augsnē ir

kalcija deficīts, 1% kalcija nitrāta šķīdumu ieteicams izmiglot uz liliju lapām.

Pēdējo virsmēslojumu dod pēc liliju noziedēšanas ar kāliju un fosforu saturošiem minerālmēsliem, piemēram, KEMIRA CROPCARE PK, kas satur ļoti maz slāpekļa.

Lietojot mēslošanas līdzekli koksnes pelnus, kalcija un kālija deficīts parasti nav novērojams. Pelni satur arī fosforu, daudz mikro- un ultramikrolementu.

Pavairošana:

1) sadalot sīpolu ligzdu

Šis paņēmiens ir vis vienkāršākais un izmantojams visām liliju sugām. Pieaudzis sīpols neizaug lielāks par katrai sugai vai šķirnei raksturīgo lielumu, bet ar laiku sadalās – viena mātes sīpola vietā izaug divi vai vairāki, kopā ar vairsīpoliņiem veidojot tā saukto sīpolu ligzdu. Šādu ligzdu izrok, sadala pa sīpoliem un pārstāda jaunā vietā katru sīpolu atsevišķi.

2) ar pumpursīpoliņiem

Dažām liliju sugām un šķirnēm veģetācijas laikā lapu žāklēs veidojās nelieli sīpoliņi, kurus sauc par pumpursīpoliņiem. Neziedošām lilijām šādu sīpoliņu ir vairāk. Pumpursīpoliņus nolasa, kad tie viegli atdalās no stublāja, un sēj kastītēs vai dobē 2-5 cm dziļās vadziņās, kuru dziļums atkarīgs no pumpursīpoliņu lieluma. Tie uzzied otrajā vai trešajā gadā.

3) ar sēklām

      ar sēklām var pavairot tikai liliju sugas. Liliju hibrīdšķirnes ar sēklām pavairot nevar, jo katra sēkliņa, kas attīstījusies var dot atšķirīgus pēcnācējus. Tātad no liliju šķirnēm var izaudzēt jaunas šķirnes, uz ko arī pamatojas selekcionāru darba rezultāti.